Katuls Biogrāfija

Ne pārāk bieži gadās lasīt klasisku darbu, kas konkurē ar Džordžu Karlīnu "izdzēstu" vārdu skaita ziņā, bet... Carmen 16 noteikti aizpilda rēķinu . In jau pirmajā rindkopā Katuls saka Aurēliju un Furiju, ka tieši to, ko viņš vēlas ar viņiem darīt. atbildot uz viņu norādēm, ka viņš nav vīrietis. Google tulkotājs interpretē pirmo rindiņu kā "Es tev nodarīšu anālo un orālo seksu." Mūsu pašu interpretācija ir "sodomizēt un klintonizēt", un citi tulki šai pirmajai rindiņai piešķir vēl rupjāku izteiksmi. Ir aizdomas, ka šo strupi apdraudējums tā ir reakcija uz abu minēto kungu nicinošajām piezīmēm par Katulu. Tas noteikti ir uzmanības pievēršanas līdzeklis, kas ir cienīgs jebkura ielu kaujinieka vai varbūt pat terorista, kurš cenšas izraisīt cīņu, rīcībai.

Tālāk Katuls saka, ka attiecīgie vīrieši ir apsūdzēja viņu par nesavaldību . Pieticība bija dīvains jēdziens klasiskajā romiešu laikmetā. Tas atsauce uz reputāciju , publiska uzvedība un nedaudz spartānisks dzīvesveids - vismaz publiski. Publiskā šķīstība bija pat politiska platforma, tāpēc Jūlijs Cēzars teica, ka Cēzara sievai jābūt nevainojamai. Romas karavīra personīgā uzvedība varētu neatbilst mūsu mūsdienu izpratnei par "pieticīgu". Tomēr romiešu karavīra personīgā uzvedība varētu neatbilst mūsdienu izpratnei par "pieticīgu". dzejolis tika nosodīja pat Catullus' paša dienas vēlāk vēsturnieki Iespējams, tas bija viens no iemesliem, kādēļ viņa darbi atkal parādījās tikai viduslaikos.

Tikpat šokējoša kā šāda ievadrindiņa varētu būt divdesmit pirmajā gadsimtā, kad repa mākslinieki izmanto vārdus un jēdzienus, kas klasēs un pieklājīgās sarunās ir aizliegti, lai šokētu un pievērstu uzmanību, viduslaikos kad Katula darbs tika no jauna atklāts un kļuva populārs, tas bija vēl vairāk šokējoši . Dažos viņa darbu krājumos 16. burta vārdi Carmen netika iekļauti pilnībā, citos pirmās divas rindiņas tika atstātas latīņu valodā, bet citos dzejolis vienkārši sākās ar trešo rindiņu.

Lai gan joprojām būtu jēgpilni sākt pantu ar rindkopu "Jūs, kas mani uzskatāt par neķītru...", tas izjauc dzejas simetriju. Pilnajā versijā sākuma rindkopa ir arī noslēguma rindkopa. 1974. gadā tulkotājs Karls Sesars publicēja grāmatu "No Katula", kurā viņš sniedz rotaļīgu (un joprojām asu) versiju par Carmen 16. Leonards K. Smiterss (Leonard C. Smithers, Ed.) sniedz līdzīgu versiju.Abos gadījumos viņi norādīja, ka oriģinālā Katuls gan sāka, gan beidza darbu ar draudiem saviem nicinātājiem.

Par šo dzejoli, tā rupjo valodu ir sarakstīti apjomīgi raksti. Pēc tam, kad viņš ir efektīvi piesaistījis klausītāju uzmanību, draudot Aurelijam un Furijam ar nepiedienīgu haosu, viņš mazliet nomierinās un ļauj mums pārējiem saprast, kāpēc viņš ir tik dusmīgs uz šo pāri.

"Tas, ka es rakstu par tūkstošiem skūpstu," viņš saka, "nenozīmē, ka es neesmu spējīgs. Tāpat tas nenozīmē, ka es neesmu šķīsts (šķīstība romiešiem bija liela lieta)." Tad viņš izsmej abus, kas viņu noniecināja: "Vai jūs uzbudināja tas, ko es uzrakstīju? Hmmm? Paskatieties uz sevi! Divi lieli, apmatoti vīrieši, nevis nepieredzējuši jaunieši, kuriem varētu piedot, ka, lasot par viņu, jūtat nelielu drebēšanu.kāda cita mīlēšanās. Vai tas jums sagādāja saviļņojumu? Ziniet ko, puiši, es deru derēt, ka, ja tas jūs savaldītu, jūs neko nevarētu darīt, jūs taču esat tik veci un fosilizēti".

Tad viņš vij dzejoli atpakaļ "Jūs domājat, ka es esmu sievišķīgs? Nāciet šurp, puiši, un es jums parādīšu, kā tas tiek darīts!" Un tad viņš atkārto draudīgo pirmo rindiņu.

Tas ir klasiskā dzejas struktūra rindas ir rakstītas hendekazilabiskā veidā, kas ir vienpadsmit zilbju modelis, un tās ir vērts studēt jau tikai šī iemesla dēļ. Tenisons un Frosts rakstīja dzejoļus, izmantojot to pašu struktūru. . šajos dzejoļos sestā un desmitā zilbe ir uzsvērtas, piešķirot darbam nevienmērīgu, bet dinamisku ritmu. Faktiski Katuls ir pavērsis galdiņu pret saviem kritiķiem, sakot: "Ha! Pieķēru jūs, ka skatāties. Mani mazie pantiņi jūs uzbudināja, un jūs to nespējat izturēt."

Tomēr, šajā dzejolī ir kaut kas vairāk nekā tikai metaforiska dūriena spiešana ar dūri vai putna lidināšana pret literatūras kritiķiem. Tam ir vēstījums, kas ir ārpus šīm lietām." Katuls pauž konkrētu viedokli: "Klausieties," viņš saka, "tas, par ko es rakstu, neesmu es. Es varu rakstīt par 30 000 skūpstu. Tas nenozīmē, ka tas ir viss, ko es daru aiz slēgtām durvīm. Tas pat nenozīmē, ka es kaut ko daru aiz slēgtām durvīm. Es varu rakstīt par skūpstiem visu dienu. Tas nenozīmē, ka es skraidu pa visu Romu un nešķirojot skūpstu cilvēkus.Dzejniekam ir tiesības uz dzejas licenci."

Poētiskā licence ir jēdziens, kur , kad un kā rakstnieks var brīvi rīkoties ar novērojamo patiesību, lai varētu rakstīt par Patiesību ar lielo T. Bez tās būtu grūti uzrakstīt satīru, lamuvārdus vai pat izklaidējošu daiļliteratūru.

Turklāt viņš norāda, ka, tikai rakstot par kaut ko, tas vēl nenozīmē, ka rakstnieka dzīvē tas tā ir. ." "Tas, ka mani dzejoļi ir nemākulīgi," viņš raksta, "nenozīmē, ka es tāds esmu." Viņš norādīja, ka rakstnieks, mākslinieks vai izpildītājs var pildīt kādu lomu savā mākslā, nepiedaloties tajā privātajā dzīvē. Tikpat labi var atzīmēt, ka aktieris, rakstnieks vai mākslinieks, kas savā mākslā attēlo nevainību un maigumu, var nebūt tāds cilvēks reālajā dzīvē.

Šī koncepcija vien padara šo dzejoli par izšķirošu literatūras darbu. . ja piebilst, ka tas ir viens no pirmajiem aizliegto jeb bowdlerizēto literatūras darbu piemēriem, tas ir tikai glazūra uz "īpašā", ko var piešķirt šim īsajam dzejolim, tortes.

Viens ir nepieciešams, lai interesanti, kā Katuls būtu juties, ja šis konkrētais darbs būtu kļuvis gan slavens, gan bēdīgi slavens cauri gadsimtiem, kopš tas tika sarakstīts. Vai viņš justos neērti, ka šis īsais, poētiskais apvainojums tik labi atceras? Vai arī viņš justos, ka tagad ir attaisnojies, to uzrakstījis? Galu galā, tas jau sen ir pārdzīvojis savus tematus. Lai gan tas ne vienmēr ir visiem uz mēles, tas noteikti ir labi saglabājies un kļuvis pazīstams literātu aprindās.

Iespējams, ilgtermiņā, šis ir lielisks piemērs tam, ka pildspalva ir varenāka par zobenu. . Lai gan Aureliju un Furiju vēl varētu atcerēties, jo viņi bija daļa no politiskās skatuves laikā, kad Jūlijs Cēzars nāca pie varas un Romas Republika kļuva par Romas impēriju, cik labi viņi tiktu atcerēti bez šī niknā literārā atspēkojuma viņu insinuācijām? Grūti pateikt.

Bet dzejolis ir labi iegaumēts . jābrīnās, cik daudzi skolēni slepus tulkoja šo dzejoli, kad viņiem vajadzēja pievērsties nopietnākiem darbiem, piemēram, Carmen 64. Protams, tiklīdz Karlina "Vārdi, kurus nedrīkst teikt televīzijā (vai radio)" kļuva pieņemti, parādījās arī šī dzejoļa tulkojumi. Daži ir nopietni. Daži ir vairāk muļķīgi un rotaļīgi, bet abas personas, kuras skečoja, piemēram. Katula literārais šķēps (jebkurā vēlamajā pozīcijā) noteikti ir sasnieguši sava veida apkaunojošu mirstību, kas viņiem varētu šķist apvainojums viņu pieticībai un šķīstībai.

Iepriekšējais Carmen

VRoma Projekts: //www.vroma.org/~hwalker/VRomaCatullus/016x.html