Satura rādītājs
Katuls Biogrāfija
Ievads |
Katuls 76 ir autobiogrāfisks dzejolis kur Katuls darbojas ar viņa personīgās mokas mīlot Lesbiju kamēr viņa nemīl viņu pretī. Šis dzejolis ir pēc toņa un stila līdzīgs Sapfo 31 . Šajā dzejolī Sapfo raksta par to, ka viņa redz kādu, kurš ir tik skaists, ka viņa nespēj runāt. Viņa kļūst sviedraina, zem ādas jūtas apsārtusi no karstuma, un viņai šķiet, ka viņa mirst.
17.-20. rindā , Katuls lūdz dieviem žēlastību, lai tie ielūkojas viņa dzīvē un "atņem no manis sērgu un postu." Nākamajās divās rindās viņš runā par to, cik miegaini viņš jūtas savos locītavās un kā visi prieki ir pametuši viņa sirdi.
Skatīt arī: Antigone - Sofokls Play - Analysis & amp; kopsavilkums - Greek MithologyDzejoļa pēdējās četrās rindās Katuls atklāj, ko viņš vēlas. . viņš saka, ka vairs nevēlas, lai Lesbija (viņa) viņu mīlētu pretī. viņš cer, ka viņa piekritīs būt šķīsta; tas varētu nozīmēt, ka viņš vēlas, lai viņa ar viņu tikai nodarbotos ar seksu. pēdējās divās rindās viņš saka, ka vēlas, lai viņa būtu labi apmaiņā pret viņa dievbijību.
Skatīt arī: Septiņi pret Tebām - Eskils - Senā Grieķija - Klasiskā literatūraSestajā rindā viņš sauc savu mīlestību par nepateicīgu un viņš nosauc Lesbiju par "nepateicīgu sirdi". Viņš sev jautā, kā viņš var turpināt viņu mocīt. Katuls ir sarakstījis gandrīz ceturtdaļu savu dzejoļu Lesbijai vai par viņu. Daudzos no tiem viņš cīnās ar viņu attiecībām un to attīstību. Šajā dzejolī šķiet, ka viņš cenšas teikt sev kaut ko līdzīgu "nenožēlo". Jā, viņš viņai ir devis visu. Nē, viņa neatmaksāja mīlestību. Bet viņš gribatkal kļūt par dievbijīgu cilvēku un dzīvot ar ķermeni, kas vairs nejūt slimību.
13. un 14. rindā , Katuls saprot, cik grūti ir nolikt malā "sen lolotu mīlestību". Tad viņš sev saka, ka viņam "tā vai citādi tas ir jāizdara." Lai gan Katuls ir skumjš par attiecību ar Lesbiju iznākumu, viņš, šķiet, saprot, ka viņš (ar dievu palīdzību) ir vienīgais, kas var tikt pāri viņai.
Karmena 76 |
Līnija | Teksts latīņu valodā | Tulkojums angļu valodā |
---|---|---|
1 | SIQVA recordanti benefacta priora uoluptas | JA cilvēks var gūt kādu prieku, atceroties domas par labestību, ko darījis, |
2 | est homini, cum se cogitat esse pium, | kad viņš domā, ka ir bijis patiess draugs; |
3 | nec sanctam uiolasse fidem, nec foedere nullo | un ka viņš nav pārkāpis svēto ticību, ne arī jebkurā līgumā |
4 | diuum ad fallendos numine abusum homines, | ir izmantojusi dievu varenību, lai maldinātu cilvēkus, |
5 | multa parata manent in longa aetate, Catulle, | tad tev, Katuls, ir daudz prieka ilgā dzīvē, |
6 | ex hoc ingrato gaudia amore tibi. | nopelnījis no šīs nepateicīgās mīlestības. |
7 | nam quaecumque homines bene cuiquam aut dicere possunt | Jo neatkarīgi no tā, kādu laipnību cilvēks var izrādīt cilvēkam ar vārdu. |
8 | aut facere, haec a te dictaque factaque sunt. | vai darbs ir teicis un darījis jūs. |
9 | omnia quae ingratae perierunt credita menti. | Tas viss tika uzticēts nepateicīgai sirdij, un ir zaudēts: |
10 | quare iam te cur amplius excrucies? | kāpēc tad tev tagad sevi vēl vairāk mocīt? |
11 | quin tu animo offirmas atque istinc teque reducis, | Kāpēc tu nesakārto savu prātu un neatkāpies, |
12 | et dis inuitis desinis esse miser? | un pārstāt būt nelaimīgs, par spīti dieviem? |
13 | difficile est longum subito deponere amorem, | Ir grūti pēkšņi atmest sen lolotu mīlestību. |
14 | difficile est, uerum hoc qua lubet efficias: | Tas ir grūti, bet jums tā vai citādi tas ir jāpanāk. |
15 | una salus haec est. hoc est tibi peruincendum, | Tā ir vienīgā drošība, kas jums ir jāīsteno, |
16 | hoc facias, siue id non pote siue pote. | tas jums jādara, neatkarīgi no tā, vai tas ir iespējams vai neiespējams. |
17 | o di, si uestrum est misereri, aut si quibus umquam | Jūs dievi, ja žēlsirdība ir jūsu atribūts, vai ja jūs kādreiz celta |
18 | extremam iam ipsa in morte tulistis opem, | palīdzība jebkuram nāves brīdī, |
19 | me miserum aspicite et, si uitam puriter egi, | paskatīties uz mani manā bēdā, un, ja es esmu vadījis šķīstu dzīvi, |
20 | eripite hanc pestem perniciemque mihi, | atņem man šo sērgu un postu. |
21 | quae mihi subrepens imos ut torpor in artus | Ak, es! kāda letarģija ieslīd manos dziļākajos locītavās, |
22 | expulit ex omni pectore laetitias. | un izdzina no manas sirds visus priekus! |
23 | non iam illud quaero, contra me ut diligat illa, | Tā vairs nav mana lūgšana, lai viņa mani mīlētu pretī, |
24 | aut, quod non potis est, esse pudica uelit: | vai, ja tas nav iespējams, lai viņa piekristu būt šķīsta. |
25 | ipse ualere opto et taetrum hunc deponere morbum. | Es pats gribētu atkal būt vesels un atmetu šo briesmīgo slimību. |
26 | o di, reddite mi hoc pro pietate mea. | Ak, jūs, dievi, dāvājiet man to par manu dievbijību. |
Iepriekšējais Carmen
Resursi |
VRoma Projekts: //www.vroma.org/~hwalker/VRomaCatullus/076.html